Ralfs Un Vectevs

No rīta saule logos spīk, Rals pie vectēva ciemos skrien
Vectēva, ko mēs darīsim šodien, Vectēvs mēs to redzēsim vien
Pā veco taku abi iet, Kur bērzi vējā klusi dziet
Vec tev stāstā senus stāstus, rauc to sirdī līdzi nes
Rauc un vekstēs, plecu pie plēca, kopāā cēš ir vieglāks mazliet
Smiegli skan līdz vakaras saulī, un laiks tik ātri projāmiet
Rauc un vēstēs divi draugi, piedzīvoj uz gaida aiz katra stūra
Kamēr kopā viņi soļo, silda vienmēr būs šī diena
Vec tev smāca naglusist,auvs jau grib pats visu prast
Reizēm šķībi, reizēm greizi, Bet viņi smējas katru reizi
Kad vakars pār pagalmu nāk, Un debesīs jau svaigznes mirts
Rauks vēl vec tev, klusi saka, rīt mēs atkaliesim, vai ne
Rauks un vekstēs, plecu pie plēca, kopā cēž ir vieglāks mazliet
Smiegli skan līdz vakara saulei un laiks tik ātri projāniet
Rauks un vēstērs, divi draugi, piedzīvojums gaida aiz katra stūra
Kamēr kopā viņi soļot
Silda vienmēr būs šī diena
Noslēgums un kad gadi tālāk skries
Šīs dienas atmiņās vēl ziedēs
Jo veds tēvas tāsti un
Ralfa smiekli vienmēr māju ceļu rādīs
Vēl arī uztaisīt to smieklīgāku, repailā, vai kā jautru latviešu slāgeri